Virtuālā viskaste

Blandījos vakar pa pielijušu mežu un konstatēju, ka aktuālas vairs nav meža zemenes (tās nevienu neredzēju, varbūt meža tips bija ne tāds), bet gan mellenes. Neesmu nekāds eksperts ogu lietās, bet domāju, ka īstais laiks būtu sākt taisīties uz lasīšanu. Nu varbūt var nedēļu pagaidīt un pačammāties, bet vislabāk jau būtu doties ogās šajās brīvdienās. Gandrīz visas jau gatavas. Un garšīgas. Pievienoju autentisku bildi no karstā punkta, lai varat izvērtēt ogu daudzumu un gatavības pakāpi.

Lasu šodienas Lietišķo Dienu (Dienas iknedēļas žurnāls par biznesu). Raksts “Mikimausa impērija atguvusies”. Nokaitināja viena tulkošanas pērle – “Karību jūras pirātu tiešsaites spēle pievilina ziņkārīgos, ļaujot dažus stāvus iziet par velti”. Iespējams, ka šo tulkojis cilvēks, kas datorspēles nekad nav spēlējis. Tādēļ angļu stage ticis iztulkots kā stāvs nevis līmenis vai zona, kā šis vārds parasti saistībā ar datorspēlēm tiek tulkots.

Vakar noslēdzās festivāls Francijas pavasaris ar tusiņu Doma laukumā. Nekādus citus festivāla pasākumus netiku apmeklējis, jo neko par to nezināju un īpaši necentos uzzināt. Bet, par cik solīja tehno par brīvu, aizgājām uz Pjērā Anrī elektroniskās mūzikas, nezinu kā lai to nosauc – elektronisko, performanci piemēram. Sākumā jutos ļoti ieinteresēts, jo tehno stila mūzika man patīk jau sen. Kad pie savas skaņu pults apsēdās vecs, sirms kungs ar bārdu un brillēm, likās ka nu ir cauri – pasākums būs galīgi garām. Un tad viņš sāka plosīt pasākuma apmeklētāju ausis ar dažādiem sempliem. Vistu klukstēšana, kaut kādas kosmiskas skaņas u.t.t Brīžiem spēcīgi grieza ausīs, jo it kā pasākums tika apskaņots ar 90 skaļruņiem un par skaļumu nevarēja sūdzēties. Prom vēl negāju, cerēju uz ko vairāk. Un izrādījās, ka tehno krusttēvam ir potenciāls. Vienā brīdī viņš sāka spēlēt ritmiskus un tīri baudāmus gabalus. Un pilnīgi dejojamus pie tam, ko attiecīgi arī izmantojām. Tas gan bija jau uz pasākuma beigām, bet vienalga bija labi, jo bijām jau nogralaikojušies un gribējās izkustēties Vienīgi varētu viņš jau no sākuma spēlēt dejojamos gabalus un iztikt bez tās audio mākslas, bet nu bezmaksas siers ir bezmaksas siers.

Wikipēdija par Pierre Henry
Festivāla mājaslapa

Ziniet ko!? Mežos jau ir nogatavojušās meža zemenes! Man tas bija jaunums. Interneta ziņu portālos tādas lietas diemžēl neraksta. Visas vēl nav pilnīgi gatavas, taču gadās pa kādai lielai un saldai. Ķēpa liela, ja grib daudz salasīt, bet garšo labi. Vairāk par pusglāzi liekas nesalasīju, glāzes jau arī nemaz nebija. Notika oga-roka-mute process. It kā tirgū arī jau tirgojot. Interesanti kādai pacietībai jābūt un tās zemeņainās vietas jau arī jāzin, lai varētu uz tirgu doties. Jāizrāpjas laikam būs no datora laukā un jāaiziet paskatīties par cik tad atdod.

Gadījās Rīgas centrā brīvs laiciņš un nolēmu to pavadīt lietderīgi. Par cik garām virzijās liela cilvēku straume, radās man ģeniāla ideja bāzēta uz statistikas zinātni. Latvija un arī Rīga ir slavena ar skaistām sievietēm. Sekstūristi u.t.t. Nu tad nolēmu noskaidrot, cik mums ir to skaisto un pievilcīgo un cik mazāk pievilcīgo. Tātad apsēžos uz soliņa novelku sev pretī iedomātu līniju uz ietves un skaitu sievietes, kas no abām pusēm laika posmā šķērso šo līniju. Katrai sieviete blociņā ievelku strīpiņu; ja man vizuāli vai kā citādi sieviete (meitene) šķiet pievilcīga, ievelku strīpiņu vienā kolonnā, ja nē – otrā kolonnā. Tātad rezultāti sekojoši: 15 minūšu laikā līniju šķērsoja 123 sievietes. No tām man pievilcīgas šķita 58 (47.15%), mazāk pievilcīgās 65 (52.85%). Domāju, ka rezultāti ir tīri OK. Mums (vīriešiem) nav iemesla pārāk sūdzēties. Praktiski puse pret pusi. Daļai meiteņu gan vajadzētu saņemties. Kāds man var pārmest, ka biju dikti subjektīvs un te no statistikas nav ne smakas. Nu jāsaka, ka tā arī ir. Visas ar lieko svaru, nepievilcīgi ģērbtās, gados vecas vai ar neglītu gaitu diemžēl tika mazāk pievilcīgo skaitā. Izvēli par katru konkrēto būtni izdarīju apmēram pussekundes laikā. Kaut gan gadījās arī sarežģītāki eksemplāri par kuriem brīdi šaubījos. Iespējams, ka vajadzēja iedibināt vēl trešo kategoriju – mīklainās.

P.S. Vēršu jūsu uzmanību, ka šīs ziņas autors izvairīsies no jebkādas atbildības par lasītājā (vairāk lasītājās) radušamies sajūtām šī raksta sakarā un no tā izrietošajām iespējamajām darbībām. Raksts ir tikai informatīvi humoristisks bez pretenzijām kādu diskriminēt.

Tātad kautkur ir ievietots sekojošs sludinājums:

“ķeršana žurkus 1gb – 10 ls, liela uznemuma”

Sapratu, ka kāds ķer žurkus. Laikam domātas žurkas jeb varbūt kaut kāda žurku mutējusi pasuga – žurki. Nav arī īsta skaidrība vai žurku ķērājiem ir liels uzņēmums ( varbūt bizness iet no rokas, par katru žurku 10 ls tomēr) jeb žurki tiek ķerti tikai eksluzīvi lielajos uzņēmumos kā minimums 150 darbinieki un 1 miljonu latu gada apgrozījumu.