Virtuālā viskaste

Nezinu ko tie krišnaīti jeb citi zvēri (neesmu liels reliģijas un sektu eksperts) manī parasti saskata. Nu jau būs reizes 10 uz ielas piedāvājuši savas biezās grāmatas. Nekad vēl neesmu paņēmis. Varbūt tomēr paņemt un palasīt? Iespējams mana aura mainīs krāsu gammu un viņi varēs nolasīt, ka man tā grāmata jau ir?

Vēl nedaudz par bezmaksas sieru* – čigānu tautības sievietes un vīrieši piedāvā uz ielas satiktām sievietēm ziedus. Nez kur tas āķis?

*Tautas paruna vēsta, ka bezmaksas siers mēdzot būt tikai lamatās.

Sludinājums:

universāls, meh. ātrumk., 5 durv., dīz., TA 02.08.2008, tikko no Vācijas, SRS, ABS, imobil., cink. virsb. … bla, bla, bla

Stilīgi. Auto protams tikko no Vācijas (nu vai tad vispār citādāki mēdz būt?), bet numurs izņemts un skates uzlīme logā jau 2004-tā gada sākumā.

Stāvu ēstuvē garā rindā. Nu garāk nekā parasti. Biju patīkami pārsteigts. Pēķšņi rindas galā pienāk ārzemnieks (vīrietis tā ap 40 gadiem) un angliski pēdējiem 4 cilvēkiem pajautā: “Vai Jūs neiebilstat, ja es iestāšos rindā pie saviem draugiem?” Mēs, protams, neiebildām un vīrietis nostājās pie citiem diviem ārzemniekiem apgājis kādu pusduci cilvēku. Es nu galīgi neesmu pieradis pie kaut kā tāda. Lielākoties cits citam pielien priekšā tāpat bez iemesla nemaz nerunājot par to, kas notiek, kad pienācējam rindā stāv kāds pazīstams. Kultūra. Mums vēl līdz tādam līmenim jāaug.